Lai biznesa simulācijas spēles izdotos, to vadīšana, ievērojot spēles noteikumus un secīgas darbības ir ļoti svarīgas lietas. Šeit apskatīsim jau pilnībā gatavu biznesa simulācijas spēļu galvenos vadīšanas posmus.
Biznesa simulācijas spēļu norises posmi
Galvenie biznesa simulācijas spēļu vadīšanas posmi ir spēles dalībnieku iepazīstināšana ar spēles objektu un spēles noteikumiem, spēles realizācija un pēcspēles analīze.
Avots: autores veidots attēls
Apskatīsim biznesa simulācijas spēļu vadīšanas posmus detalizētāk [skat. tālāk att. Biznesa simulācijas spēļu norises posmi].
1. posms.
Spēles dalībnieku iepazīstināšana ar simulācijas objektu vai procesu
Šī posma realizācijas ilgums atkarīgs no spēles dalībnieku kvalifikācijas līmeņa, zināšanu pakāpes attiecīgajā jautājumā, piemēram, biznesa vadības bakalauriem vai maģistriem, kā arī attiecīgajās nozarēs strādājošiem pirmais etaps vispār varētu izpalikt, vai arī spēles objekta īpatnības var izklāstīt ļoti īsi. Citam klausītāju kontingentam, piemēram, skolēniem, pārkvalifikācijas kursu klausītājiem u.c., pamatīgāk jāizklāsta apskatāmā procesa likumsakarības un īpatnības, kā arī teorētiskie aspekti.
Pirmā posma realizācija atkarīga ne tikai no dalībnieku kompetences līmeņa, bet arī no spēlē simulējamā objekta vai procesa rakstura, piemēram, pirms spēles Apdrošināšanas aģents noteikumu izklāsta, dalībnieki noteikti jāiepazīstina ar apdrošināšanas būtību, apdrošināšanas sabiedrību darbības principiem, apdrošināšanas veidiem un citiem pamatjautājumiem. Kā arī būtu vēlams raksturot esošo situāciju valstī apdrošināšanas sfērā. Autores pieredze rāda, gadījumos, kad tas netiek minēts, spēles realizācijas gaitā rodas daudz neskaidru jautājumu, kuru noskaidrošana kavē un traucē spēles gaitu.
Avots: autores veidots attēls
Spēles dalībniekiem bez zināšanām biznesa vadībā, būtu vēlams veltīt laiku (lekciju, pārrunu veidā) jautājumiem, kuri mazāk vai vairāk skarti visās biznesa simulācijas spēlēs. Tie ir:
- biznesa plānošana,
- uzņēmuma pārvaldīšana,
- konkurences analīze,
- tirgus darbības principi,
- tirgus stratēģijas,
- riska analīze u.c.
Pirmā posma realizācija, kā redzams, prasa no spēles vadītāja plašas zināšanas uzņēmējdarbībā, mārketingā, vadības pamatos, plānošanā un prognozēšanā, riska analīzē un, protams, jāpārzina uzņēmumu darbības principi un īpatnības dažādās nozarēs – rūpniecībā, lauksaimniecībā, pakalpojumu sfērā, ekoloģijā u.c. No spēles vadītāja kompetences līmeņa minētajos jautājumos lielā mērā atkarīgi arī spēles panākumi un dalībnieku ieinteresētība.
2. posms.
Spēles dalībnieku instruēšana jeb spēles noteikumu izklāsts
Otrajā posmā spēles vadītājs dalībniekus iepazīstina ar
- spēles noteikumiem,
- spēlēšanas kārtību,
- laika sadalījumu,
- rezultātu salīdzināšanas kritērijiem.
Tā kā spēles dalībnieki it kā pārstāv attiecīgo ekonomiskās sistēmas struktūrvienību saimnieciskā intereses, tad spēles noteikumiem jābūt tādiem, kuri aktīvi ietekmē spēlētāju darbību un stimulē viņu interešu izpausmi. Katrā spēlē konkrēta problēmsituācija raksturojas ar informatīvās bāzes palīdzību, kuru saņemot, spēles dalībniekiem tiek doti priekšnoteikumi lēmumu pieņemšanai un tālākai darbībai. Daži piemēri. Biznesa simulācijas spēlē Saldējums dalībniekiem tiek sniegta informācija par saldējuma ražošanas iekārtu cenām, jaudu, remonta izmaksām, izejvielu daudzumu un cenām, reklāmas un telpu izmaksām, varbūtējo realizācijas apjomu u.c. Biznesa imitācijas spēlē Ūtrupe šāda informācija: preču iepakojuma cenas un to izmaiņas, preču uzglabāšanas izmaksas, iespējamie preču realizācijas apjomi, atkarībā no konkurences līmeņa u.c.
Minēto informāciju dalībnieki var vieglāk un ātrāk uztvert, ja to sakārto tabulās, attēlo grafiku vai shēmu veidā un spēles vadītājs to pakāpeniski izklāsta. Protams, svarīga nozīme ir arī izdales materiāliem, to uzskatāmībai.
Spēles panākumi nav atkarīgi tikai no pašas spēles kvalitātes, bet arī no tā kā spēles vadītājs iepazīstina klausītājus ar noteikumiem un, protams, novada pašu spēli. Šī etapa realizācija prasa no vadītāja labvēlīgu attieksmi, dalībnieku iedrošināšanu, ieinteresēšanu, jo ne reti liels informācijas apjoms, kas raksturīgs sarežģītām spēlēm, un klausītājiem sveša problēmsituācija dažiem izsauc diskomforta sajūtu, nesapratni un dažkārt arī negribēšanu piedalīties spēlē.
3. posms.
Biznesa simulācijas spēles realizācija
Šis ir vissaistošākais un visinteresantākais posms gan dalībniekiem, gan vadītājiem, jo biznesa simulācijas spēles īpatnība ir tā, ka to atkārtojot vienmēr iegūst citus rezultātus, vienmēr spēles norise, nianses ir atšķirīgas, kaut arī tā risina vienu un to pašu problēmsituāciju. Spēles gaita lielā mērā ir atkarīga no vadītāja un dalībnieku ieinteresētības, kompetences līmeņa, pieredzes un rakstura. Sevišķi saistoša spēle kļūst, ja dalībnieku vidū ir cilvēki ar radošu, oriģinālu domāšanu. Un pat, ja spēli vada viens un tas pats, bet radoši domājošs vadītājs, tā vienmēr risinās kā pirmo reizi. Tas ir arī viens no iemesliem, ka praktiski ir neiespējami izveidot universālu tipveida metodiku biznesa simulācijas spēļu izstrādāšanai un realizācijai, jo nav iespējams iepriekš paredzēt visas varbūtējās cilvēka reakcijas izpausmes daudzos jautājumos spēles gaitā.
No spēles vadītāja šis posms prasa vislielāko atdevi un psiholoģisko slodzi. Spēles vadītājam ne tikai ir jābūt zinošam risināmo problēmu lokā, bet arī apveltītam ar tādām īpašībām kā ātra reakcija, intuīcija, māka uzturēt auditorijas uzmanību, spēja novērst vai arī izraisīt konflikta situācijas starp dalībniekiem, spēja motivēt dalībnieku rīcību, spēja kontrolēt laiku utt.
Šajā posmā spēles vadītāja galvenie uzdevumi ir:
- sadalīt lomas vai izveidot komandas,
- panākt, lai dalībnieki iejūtas savās lomās,
- kontrolēt laika režīmu, spēles ilgumu,
- veikt nepieciešamās darbības (izspēlēt nejaušu notikumu iestāšanos, spēlēt kādu no lomām u.c.)
- nepieciešamības gadījumos palīdzēt spēles dalībniekiem, piem., veikt kādu aprēķinu un tamlīdzīgi,
- kontrolēt dalībnieku savstarpējās attiecības, palīdzēt novērst strīdus un konfliktus, bet citreiz pilnīgi pretēji – provocēt dalībniekus uz šādu rīcību,
- neiejaukties lēmumu pieņemšanā, bet nepārtraukti kontrolēt radušos situāciju un spēles gaitu,
- jāuztur spēles spraigums, dalībnieki jāmotivē lēmumu pieņemšanai, citai darbībai vai uzvedībai.
4. posms.
Pēcspēles analīze
Biznesa simulācijas spēļu norises pēdējais posms būtiski paaugstina visa iepriekšējā darba efektivitāti. Pēcspēles analīzes laikā:
- jānovērtē dalībnieku izvēlētās stratēģijas, viņu rīcība spēles gaitā,
- jāparāda iespējamās stratēģijas un problēmsituācijas risinājumi,
- jāizanalizē optimālā stratēģija,
- jāveic spēles objekta vai problēmsituācijas dziļāka analīze.
Atšķirībā no citām spēlēm, kurās dalībnieks, tiecoties pēc uzvaras, cikliski izdara līdzīgas vai vienas un tās pašas operācijas, biznesa simulācijas spēlēs katrā ciklā lēmumu pieņemšanu ietekmē cita, tikko radusies situācija, kuru veido ne tik vien paša dalībnieka darbība, bet arī pārējo spēlētāju darbība, tāpēc pēcspēles analīze vadītājam vienmēr ir radošs darbs. Nedrīkst aizmirst arī to, ka pēcspēles analīze ietekmē dalībnieka turpmāko rīcību reālajā darbībā. Tā kā biznesa simulācijas spēlēs tiek modelēta spēlētāju sadarbība un konflikti, arī šis aspekts radoši jāapspriež pēcspēles analīzē.
Lielākajai daļai biznesa simulācijas spēļu scenāriji veidoti tā, lai dalībniekiem būtu iespēja analizēt, vērtēt un integrēt dažādas skaitliski izmērāmas un neizmērāmas vērtības, kuras nav iespējams vienkārši summēt, bet gan loģiski un analītiski apvienot un rezultātā pieņemt lēmumus par tālāko rīcību. Ja scenārijā paredzētas šādas situācijas, tad pēcspēles analīzē svarīgi izcelt labākos, efektīvākos risinājumus, tos salīdzināt ar pārējiem. Radoši analizējot nospēlētās situācijas, pieņemtos lēmumus, izvēlētās stratēģijas, iespējams radīt priekšnosacījumus racionālai lēmumu pieņemšanai reālajā dzīvē.
Ja spēlē paredzēti izteikti sacensību elementi, jānoskaidro uzvarētājs un jādod iespēja viņam izklāstīt savu spēles stratēģiju, kā arī jānoskaidro faktori, kuri sekmēja vai traucēja tās realizēšanu. Jāanalizē arī citi blakus aspekti, kuri noteikuši spēlētāju rīcību. Tāpat nepieciešams noskaidrot iecerētās, bet nerealizētās stratēģijas, iemeslus, kas tā vai citādi ietekmējuši savas ieceres mainīt. Tikpat svarīgi ir apspriest, kādus spēles aspektus varētu realizēt dzīvē, kādas būtiskas kļūdas bija spēlē, kā no tām izvairīties reālajā dzīvē.
Biznesa simulācijas spēles realizācijas un pēcspēles analīzes posmos rodas iespēja iedarboties uz dalībnieka personību. Šī iedarbība ir ne tikai ar izzināšanas raksturu, bet arī audzināšanas, pieredzes apmaiņas raksturu. Tāpēc arī uz spēles vadītāju gulstas īpaša atbildība, kura nav salīdzināma ar imitējošās vai optimizācijas modelēšanas organizatora atbildību. Biznesa simulācijas spēļu vadītājam ir jābūt gatavam saskarties ar plašu personisko, subjektīvo viedokļu spektru par modelējamiem procesiem, turklāt bieži vien tie var būt opozīcijā vadītāja viedoklim. Līdz ar to spēles vadītāja uzdevums ir nevis apspiest šo subjektivitāti, oriģinālas pieejas problēmu risinājumam, iniciatīvu un aizrautību, nevis ietvert to visu noteiktos formālos rāmjos, bet, tieši otrādi, maksimāli veicināt, attīstīt un izmantot informācijas iegūšanai. Tas nozīmē, ka spēles panākumi un efektivitāte galvenokārt atkarīga no spēles vadītāja kvalifikācijas, kuru var novērtēt vismaz no divām pusēm: saturiskās un metodiskās. Nepietiekama kompetence kaut vai vienā no tām var izraisīt nepatīkamas situācijas spēles un pēcspēles analīzes laikā. Abas norādītās vadītāja īpašības var noformēties un aprobētas tikai pēc vairākkārtējas viņa piedalīšanās spēlē kā dalībniekam un spēles vadītāja palīgam.
Būt kompetentam biznesa simulācijas spēles saturā nozīmē:
- labi pārzināt materiālu, brīvi tajā orientēties rodoties spēles gaitā neparedzētām situācijām,
- brīvi operēt ar matemātiskajām metodēm un algoritmiem, kas izmantojami spēlē,
- jābūt priekšstatam par spēlē attēloto realitāti, kas ļauj saturīgi interpretēt spēles procesā notiekošos notikumus un veikt pēcspēles analīzi.
Citi autori ir ļoti reti aprakstījuši biznesa simulācijas spēļu norisi. Biznesa simulācijas spēles laikā veiktās aktivitātes ir [1]:
- teorētiskā apmācība (Theoretical instruction). Spēles vadītājs iepazīstina dalībniekus ar dažiem būtiskiem teorijas aspektiem, un dalībnieki var iejaukties ar jautājumiem un komentāriem;
- ievads spēlē (Introduction to the game). Dalībnieki tiek iepazīstināti ar spēles noteikumiem un spēles gaitu;
- spēlēšana (Playing the game). Dalībnieki iegūst iespēju praktizēt savas zināšanas un prasmes, mainot dažādus spēles parametrus un pārdomājot šo izmaiņu iespējamās sekas. Ieteicams pastāvīgs kontakts ar dalībniekiem, lai saglabātu pozitīvu atmosfēru un nodrošinātu, ka dalībnieki jūtas iesaistīti;
- spēles rezultātu analīze un diskusijas (Analysis game rezultantes and discussions). Katram dalībniekam tiek dota iespēja prezentēt un salīdzināt savus spēles rezultātus ar citu rezultātiem. Spēles vadītājam jāpalīdz dalībniekiem atrast saikni starp spēles rezultātiem un problēmām reālajā pasaulē. Šīs diskusijas kvalitātei ir būtiska nozīme apmācībā, jo tā ietekmēs dalībnieku zināšanu un prasmju pārnesi reālajā pasaulē.
“Pēdējā posmā dalībniekiem ir jāformulē savs priekšstats par to, kas tika iemācīts, un spēles vadītājam ir jāsaliek lietas plašākā perspektīvā. Procesa atgriezeniskā saite ir daudz vērtīgāka nekā atgriezeniskā saite uz rezultātiem (Gentry also expresses that process feedback is much more valuable than outcome feedback). Tā kā spēles ir nepilnīgas reālās pasaules attēlojums, ir jāapsveic vai jākritizē izmantotais lēmumu pieņemšanas process, nevis spēļu iznākums. Pārdomu, iztaujāšanas un atgriezeniskās saites nozīme uzsver nepieciešamību pēc uzņēmējdarbības simulācijām, kas jāatbalsta ar rūpīgi pārdomātiem mācību rezultātiem, pedagoģiju un novērtēšanas uzdevumiem” [2].
Atsauces
[1] Crookall D. Preface: Debriefing the Profession and Professionalizing Debrifing. The Simulation and Gaming Workbook Vol. 3: Games and Simulations for Business. Kogan Page, London, 1995. pp. 7-12
[2] Vos L. Simulation games in business and marketing education: How educators assess student learning from simulations. The International Journal of Management Educatio, Vol. 13, 2015, p. 16
Ieteiktā literatūra
- Šķiltere D. Biznesa imitācijas spēles. Attīstīsim uzņēmējspējas! GlobeEdit, OmniScriptum GmbH & Co, 2015. 176 lpp.
- Villegas J. Simulation Supported Industrial Training: A Method for Increasing the Competence of People in Companies. The International Simulation and Gaming Yearbook, Volume 5: Research into Simulations in Education. Kogan Page, London, 1997, pp. 144-164